Rīgas ceļu policisti
Darba dienas pēcpusdiena. Izbraucu laicīgi no mājas pagalma, jo vēl jāpaspēj piestāt Statoilā pēc kafijas. Kaut kas grab, skan, strīķējās. Esmu diezgan apzinīga autovadītāja, tāpēc atveru savas durvis un uzmetu acis abām riepām. It kā viss kārtībā, bet tiklīdz tieku uz ielas līdz pirmajam luksoforam, tā autovadītājs aizmugurē signalizē visos iespējamajos veidos - skaties uz riepu!! Protams, riepa pilnīgi tukša. Tā arī palieku ielas vidū. Paspēju vien izkāpt no mašīnas, kad klāt jau policijas auto ar tekstu "Mēs palīdzēsim nostumt mašīnu malā!" Tālākā notikumu attīstība raisa patiesu prieku, jo 5 minūšu laikā manai mašīnai tika nomainīta riepa, ieteikts autoserviss Purvciemā, kur izdevīgi nopirkt jaunas, sniegti padomi, cik ātri varu braukt ar rezerves riepu un kādus manevrus labāk neveikt. Stāvēju, skatījos un smaidīju, kamēr divi policisti aktīvi rosījās ap manu mašīnu. Ceļu policijas labākais paraugs.
Latviešu vīrieši
Darbdienas rīts Jelgavas lielajā K-rautā. Tā kā diena izplānota pa minūtei, esmu pie veikala tieši astoņos, jo vajag nopirkt kaut kādas stieplītes. Kamēr veikalā meklēju stieplītes, zvana meistars un lūdz varbūt tomēr es varu atvest arī 4 maisus cementa, jo izskatās, ka nepietiks. Saprotu, ka nevarēšu pakustināt lielos maisus un veikalā ir tikai divi pārdevēji pie kases, pilnīgs tukšums. Sarunājam, ka mēģināšu paņemt mazos, bet tad sešus. Piebraucu pilnīgi tukšajā veikalā pie sakrautajiem cementa maisiem un pieķeros vienam maisam pie stūra, kad pēkšņi aiz muguras izdzirdu balsi. "Varbūt vajag palīdzēt?" kāds tēvs ar dēlu tuvojas ar jau dēļu piekrautiem ratiņiem. Priecīgi kopā ar tēvu noskatāmies kā jaunietis piekrāmē manus ratiņus ar sešiem cementa maisiem. Tieku līdz kasei un nolemju nopirkt cimdus, jo kaut kādā mistiskā veidā tos maisus vajadzēs vēl iekraut arī bagāžniekā. Izeju lielajā, tikai ar dažām mašīnām ne -pilnajā stāvlaukumā. Un tiklīdz atveru bagāžnieku, tā pienāk klāt vīrietis no netālās mašīnas. "Palīdzēt?" Protams, smaidu kā maija saulīte. Cimdi tā arī palika neizmantoti.
Kā tik galā ar apmeklētājiem, kas nevēlas iet mājās
Mēģinām reizi mēnesī, bet reāli krietni retāk sanāk kopā ar draudzenēm aiziet kopīgās brokastīs vai vakariņās. Šoreiz bija vakariņu kārta. Kamēr ārā lija un zibeņoja baudījām vakariņas un vīnu. Biju nolēmusi doties mājup tikai tad, kad lietus vairs nemērcēs, tāpēc sanāca aizsēdēties. No četrām jau bijām palikušas tikai divas, bet vēl mazliet vīna glāzēs. Restorāns jau tukšs, esam palikušas vienīgās apmeklētājas. Te pēkšņi pie mūsu galdiņa pienāk šefpavārs. Jau ievelku elpu, lai pateiktu, ka mēs jau ejam, ejam, bet viņš prasa: "Meitenes, šampanieti uz bāra rēķina dzersiet?" Vai tad ir iespējams atteikties? Tiek atnests dzēriens, svece, izslēgts restorāna apgaismojums un mēs paliekam pārsteigumā sēžot. Tikmēr arī restorāna darbinieki bauda vakaru, mazliet mūzikas un deju.
Cik cietai jābūt riteņa riepai?
Sieviešu pilsētas ritenis ar šaurajām riepām. Minos uz Statoilu, lai pārbaudītu spiedienu un varbūt mazliet iepūstu gaisu. Tur kāds autovadītājs, mēģinot palīdzēt iepūst gaisu, secina, ka ventilis neder un nevarēs neko darīt, esot jāpērk īpašais riteņu pumpis. Minos uz veikalu, kurā nopirku riteni, pēc padoma. Tur mana riteņa riepas tiek piepumpētas un saujā iespiests neliels pārveidotājs, lai varu nākamreiz gaisu dabūt Statoilā pati. Paldies.